Mēs mēdzam domāt par gaidāmo lidojumu kā par dažām stundām garlaicības.
Tāpēc mēs lejuplādējam filmas, paņemam grāmatu vai plānojam vienkārši pagulēt.
Bet reizēm dzīve piedāvā tādas sižeta līnijas, ko neviens scenārists nespētu izdomāt.
Parasts lidojums uz dažām stundām pārvēršas filmēšanas laukumā, kur plīst komēdija… vai īsta drāma.
Stāsts 1
Es devos lidojumā, braucot atvaļinājumā.
Kad es noliecos no sava sēdekļa, nejauši sadūrāmies ar kādu jaunu puisi.
Viņš teica: “Esmu pieradis, ka fani dara tā — gribi autogrāfu?”
Es atteicos, jo man viss bija svešs — es pat nezināju, kas viņš ir.
Viņš pasmējās.
Vēlāk nolēmu meklēt viņu internetā.
Izrādījās — vai nu tas bija tikai joks, vai viņš patiešām bija kāds pusaudžu elks.
Esmu tā arī neuzzinājusi, kurš viņš īsti bija.
Stāsts 2
Es sēdēju pie loga, kad lidmašīna ietriecās turbulencē.
Pēkšņi sajutu, kā vīrietis blakus man satvēra manu roku un teica: “Mīļā, neuztraucies — viss būs kārtībā!”
Es biju pārsteigta — ceļoju viena.
Tad pamanīju, ka viņš kļuva bāls, un sapratu: viņš bija tik ļoti nobijies, ka mani sajauca ar savu sievu — kura patiesībā sēdēja otrā pusē.
Es tikai klusi pasmaidīju, lai viņa sieva nemanītu.
Izrādījās — viņš bija ļoti jūtīgs cilvēks.
Stāsts 3
Kad gāju lidmašīnā, vīrietis man priekšā pēkšņi sastingu un sāka trīcēt no galvas līdz papēžiem.
Es vaicāju, kas noticis — viņš teica, ka nekad agrāk nav lidojis un ļoti baidās.
Kādu brīdi vēlāk viņu iedzina viņa sēdeklī, un mēs pacēlāmies gaisā.
Bet pēc tam sāka turbulences, un šūpošanās bija tik spēcīga, ka pat pieredzējuši pasažieri bija nobijušies.
Vienā brīdī dzirdēju asu sievietes kliedzienu.
Pēc nosēšanās pajautāju vīrietim, vai viņš dzirdēja to sievietes kliedzienu.
Viņš atbildēja: “Tas nebija sievietes — tas biju es.”
Stāsts 4
Aiz manis sēdēja meitenīte, kura tētim nepārtraukti teica, ka pazaudējusi zobu — un tētis ar neapmierinātu seju mēģināja to atrast.
Tad kāds vīrietis blakus teica: “Hei, mazā — es dzirdēju, ka, ja tu pazaudē zobu lidmašīnā, zobu feja tev iedos 50 dolārus.”
Tētis atbildēja: “Redzi, mīļā — zobu feja izlēmusi sēdēt blakus mums šajā lidojumā!”
© monkeysolo*** / Reddit
Stāsts 5
Es biju lidmašīnā, kad sāka pasniegt vakariņas.
Atklāju savu galdiņu, un pēkšņi muskulis vīrietis priekšā mani sēdekli nolika tik strauji atpakaļ, ka gandrīz nosmakšu!
Pajautāju viņam, vai viņš nevar tā nedarīt.
Viņš purngalīgi pacēla sēdekli… tad atkal nolika to atpakaļ.
Un atkal.
Un vēl vienu reizi.
Tad man sapratu — laikam biju viņu sarušinājusi ar to, ka, izvēloties filmu, pieskāros ekrānam viņa sēdeklī aiz muguras.
Šī bija viņa atriebība.
Stāsts 6
Es ieņēmu savu vietu, izņēmu ausis un visu pārējo, kas man varētu būt vajadzīgs.
Cilvēki joprojām iekāpja.
Blakus man apsēdās vecāka gadagājuma pāris.
Sieviete — stingrā tonī — man pavēlēja ielikt somu zem sēdekļa, jo “tādas ir pacelšanās noteikumi.”
Bet lidmašīna joprojām turpināja iekāpšanu.
Es viņu ignorēju, jo zināju — stjuarte pārbaudīs visu pirms pacelšanās.
Pāris sāka nemierīgi kratīties savos sēdekļos dusmās.
Es lēnām ieliku savas lietas kabatās sēdekļa mugurpusē, it kā nemana neko.
Pēc tam vecais vīrietis izliecās pāri savai sievai un sāka uz mani kliegt, lai lieku somu prom.
Bijau apmulsusi, bet saglabāju mierīgu seju.
Kad iekāpšana beidzās, stjuarte gāja gar ejām un pārbaudīja.
Es viņai iedevu somu — viņa ielika to pārējā nodalījumā augšā.
Es joprojām nesaprotu — par ko viss tas histērija bija.
Stāsts 7
Lidoju uz AAE darba nolūkos, kad iemīlējos stjuartē lidmašīnā.
Viņa bija tik skaista, ka nespēju atraut acis no viņas.
Gribēju viņu uzslavēt, bet biju pārāk kautrīgs — tāpēc tikai smaidīju katru reizi, kad viņa pagāja garām.
Pēc vakariņām klausījos mūziku, kad kāds pieskārās man pie pleca.
Tā bij viņa.
Iesprindzos, domādams, ka viņa mani pamanījusi, skatoties uz viņu — bet viņa pieglaudās un čukstēja: “Tev ir ļoti jauka smaids!”
Es biju debesīs — pat pēc nosēšanās sajutos tā, it kā vēl lidoju no laimes.
Stāsts 8
Sēdēju blakus tētim un viņa meitai — viņai bija apmēram 5 gadi.
Viņš bija ļoti jauks, runāja mierīgi — un meitenīte sāka sarunāties ar mani.
Viņa bija tik mīļa un dzirkstoša.
Un stāstīja daudz — pārāk daudz.
Viņa teica kaut ko līdzīgu: “Es biju pie vecmāmiņas un vectētiņa — viņi ir precējušies. Es gribētu, ka tētis apprecētu mammu, bet viņi nevar runāt savā starpā; bet es vienmēr vēlos, lai viņi būtu precējušies tāpat kā vectētiņš un vecmāmiņa.”
Viņas tētim būtu vājas nervi.
Un man kļuva tikai skumji.
Stāsts 9
Zināju — kad man bija 9 gadi, ar māti lidojām atpakaļ no atvaļinājuma.
Lidojums ilga 13 stundas bez pieturām, sēdekļi bija saspiesti, un es kapu no garlaicības — tāpēc nolēmu satikt stjuartes.
Viņas ar mani runāja, deva visādus saldumus, ko pasniedz lidmašīnās, un izklaidēja mani.
Māte zināja, kur esmu un ka esmu drošībā.
Viņas pajautāja, vai esmu bijis pilotu kabīnē — es atbildēju, ka ne, bet tas vienmēr ir bijis mans sapnis.
Viņas nekavējoties mani tur aizveda.
Es biju uz mākoņiem! Bija jau tumšs, ieslēdza gaismas, ļāva man turēt vadības pultu un spiest pogas.
Sēdēju ar austiņām.
Tā bija absolūti pasakaina pieredze!
Stāsts 10
Reiz lidoju biznesa klasē — ar sēdekļiem, kas pilnībā nolaižas, lai nodrošinātu maksimālu komfortu.
Rezervēju vēlu un tika dots sēdeklis vietā, kas man nemaz nepatika.
Sēžos — un tūlīt klāt nāca vīrietis, lūdzot, lai atdodu viņam savu vietu, jo viņš gribēja sēdēt vienā rindā ar savu ģimeni.
Piekritu un pārcēlos uz viņa vietu — un tā izrādījās daudz labāka nekā mana sākotnējā.
Kamēr iekārtojos, loga pusē sēdoša sieviete mani pamanīja un skaļi izkliedza: “Es lūdzu, lai neviens nesēžas blakus man!”
Es paskaidroju, ka sākotnēji vieta piederēja vīrietim — bet mēs samainījāmies.
Viņa izsauca stjuarti.
Stjuarte atkārtoja to pašu skaidrojumu, bet sieviete palika pie sava — ka viņu tas neinteresē.
Protams, es apsēdos — tikai lai atklātu, ka viņa bija paņēmusi manu segu, kosmētikas somiņu un spilvenu — visu, kas pienācās biznesa klases pasažieriem.
Es domāju: “Kāpēc viņa ir tik augstprātīga? Viņa taču varēja nopirkt divus biļetes un nesūdzēties.”
Pēc tam sapratu — iespējams, viņa pat nebija samaksājusi par vietu pati; bija pavadījusi pusdienu laiku rakstot memo.
Izskatās, ka viņa lidoja ar uzņēmuma naudu — bet kronītis uz galvas viņai izauga acumirklī, cik drīz apsēdās.